E-kurss “MINIMĀLĀS HIGIĒNAS PRASĪBAS (SANITĀRAIS MINIMUMS)” (1. daļa)

E- apmācība "MINIMĀLĀS HIGIĒNAS PRASĪBAS PĀRTIKAS UZŅĒMUMĀ" (1. daļa)

 

Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā – pārtikas higiēnas apmācība tiešsaistē

Webapmaciba.lv piedāvā pārtikas higiēnas apmācību tiešsaistē „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā“ personām, kuras strādā vai uzsāk darbu pārtikas apritē.

Šo apmācību mēdz saukt arī par higiēnas minimumu, sanitāro minimumu vai pārtikas higiēnas kursu.

Apmācība ir pieejama latviešu un krievu valodā.

Pēc vēlēšanās apliecību iespējams saņemt arī angļu valodā bez papildu samaksas. Angļu valodas apliecība var būt noderīga personām, kuras strādā vai plāno strādāt ārpus Latvijas.

Kam nepieciešama pārtikas higiēnas apmācība?

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 545 „Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā“ pārtikas higiēnas apmācība jāapgūst darbiniekiem, kuri uzsāk darbu pārtikas apritē un nav ieguvuši profesionālo kvalifikāciju nevienā pārtikas nozares specialitātē.

Apmācība jāapgūst arī darbiniekiem, kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju kādā pārtikas nozares specialitātē, bet vairāk nekā trīs gadus nav bijuši nodarbināti pārtikas apritē.

Pārtikas higiēnas apmācība ir aktuāla dažādās pārtikas aprites jomās, piemēram, ēdināšanā, pārtikas ražošanā, tirdzniecībā, uzglabāšanā un citās darbības jomās, kurās darbinieks veic ar pārtiku saistītus darba pienākumus.

Kad pārtikas higiēnas apmācība nav nepieciešama?

MK noteikumi Nr. 545 paredz arī izņēmumus. Apmācība nav nepieciešama, ja darbinieks:

  • uzsākot darbu pārtikas apritē, ne agrāk kā pirms 12 mēnešiem ir ieguvis profesionālo kvalifikāciju kādā pārtikas nozares specialitātē;
  • strādā tikai fasētu pārtikas produktu uzglabāšanas, pārvadāšanas vai izplatīšanas jomā un produkta saturam nevar piekļūt, neatverot vai nemainot iepakojumu;
  • ir nodarbināts primārajā ražošanā.

Kā notiek pārtikas higiēnas apmācība tiešsaistē?

Webapmaciba.lv pārtikas higiēnas apmācība sastāv no trim daļām. Mācību materiālu iespējams apgūt tiešsaistē sev piemērotā laikā.

Lai sāktu apmācību, jāreģistrē privātpersonas vai uzņēmuma konts un jāpasūta izvēlētā apmācība.

Starptesti pēc katras apmācības daļas

Katras no trim apmācības daļām beigās dalībniekam jāizpilda pārtikas higiēnas tests ar 16 jautājumiem.

Katram jautājumam jāizvēlas viena pareizā atbilde. Testa izpildei ir paredzētas divas stundas.

Tests tiek uzskatīts par nokārtotu, ja pareizi atbildēts uz vismaz 75% jautājumu.

Ja testu neizdodas nokārtot ar pirmo reizi, to iespējams kārtot atkārtoti. Pēc testa pabeigšanas rezultāts tiek saglabāts apmācību vidē un ir pieejams arī pēc atkārtotas pieslēgšanās savam kontam.

Lai varētu kārtot noslēguma eksāmenu, sekmīgi jānokārto visi starptesti.

Pārtikas higiēnas apmācības eksāmens

Pēc visu trīs apmācības daļu apguves un starptestu sekmīgas nokārtošanas dalībnieks kārto pārtikas higiēnas apmācības noslēguma eksāmenu.

Eksāmenu veido 24 jautājumi. Katram jautājumam ir trīs atbilžu varianti, no kuriem jāizvēlas viena pareizā atbilde.

Eksāmena izpildei ir paredzētas divas stundas.

Pārtikas higiēnas apmācības eksāmens tiek uzskatīts par nokārtotu, ja pareizi atbildēts uz vismaz 75% jautājumu.

Ja eksāmens netiek nokārtots, piekļuve apmācību videi tiek slēgta un eksāmenu iespējams kārtot atkārtoti pēc jaunas maksas apmācības pasūtīšanas.

Pēc sekmīgas eksāmena nokārtošanas apmācība tiek pabeigta, piekļuve apmācību videi tiek slēgta un dalībniekam tiek izsniegta pārtikas higiēnas apmācības apliecība.

Ko ietver kurss „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā“?

Mācību kursa „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā“ saturs ir veidots atbilstoši MK noteikumos Nr. 545 noteiktajai programmai.

Apmācībā tiek aplūkotas šādas galvenās tēmas:

  • pārtikas apriti reglamentējošie Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie akti;
  • pārtikas uzņēmēju pienākumi un atbildība;
  • pārtikas aprites uzraudzība un kontrole Latvijā;
  • pārtikas kvalitāte un nekaitīgums;
  • izplatītākās pārtikas izraisītās slimības;
  • pārtikas piesārņojuma biežākie cēloņi un piesārņojuma novēršana;
  • personāla higiēnas prasības;
  • vispārīgās un īpašās pārtikas higiēnas prasības;
  • laba higiēnas prakse un laba ražošanas prakse pārtikas uzņēmumā;
  • pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēmas pamatprincipi.

Kas ir pārtikas higiēna un kāpēc tā ir svarīga?

Pārtikas higiēna ietver pasākumus un darba principus, kas nepieciešami, lai pārtikas aprites laikā mazinātu piesārņojuma un pārtikas izraisītu saslimšanu risku un nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu.

Pārtikas higiēna nav tikai darba vietas tīrība. Tā ietver arī personīgo higiēnu, drošu pārtikas uzglabāšanu un apstrādi, piesārņojuma novēršanu, pareizu darba organizēšanu un pārtikas nekaitīguma prasību ievērošanu visos pārtikas aprites posmos.

Mācību kursa mērķis ir sniegt pārtikas apritē nodarbinātajiem nepieciešamās zināšanas, lai ikdienas darbā pareizi ievērotu pārtikas higiēnas prasības un palīdzētu nodrošināt patērētājiem drošu pārtiku.

Pārtikas higiēnas apmācības ilgums un atkārtota apguve

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 545 mācību kursa „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā“ apjoms ir vismaz trīs astronomiskās stundas.

Darbiniekam, uz kuru attiecas pārtikas higiēnas apmācības prasība, mācību kurss jāapgūst atkārtoti reizi trijos gados.

Pārtikas higiēnas apliecība

Pēc apmācības programmas apguves un sekmīgas zināšanu pārbaudes dalībniekam tiek izsniegta apliecība par mācību kursa „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā“ apguvi.

Apliecībā tiek norādīts mācību kursa apjoms, kā arī cita MK noteikumos Nr. 545 paredzētā informācija.

Webapmaciba.lv uztur apmācību pabeigušo personu reģistru atbilstoši normatīvajās prasībās noteiktajai kārtībai.

Vai Webapmaciba.lv pārtikas higiēnas apmācība atbilst Latvijas normatīvajiem aktiem?

Jā. Webapmaciba.lv piedāvātās pārtikas higiēnas apmācības „Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā“ saturs ir izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 545 „Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā“ un tajos noteiktajai mācību programmai.

MK noteikumi Nr. 545 nosaka prasības pārtikas higiēnas apmācības saturam un apjomam, zināšanu pārbaudei, apmācības atkārtotai apguvei, mācību kursa vadītājam un apliecības izsniegšanai. 

 

Informācija aktualizēta 2026. gada septembrī.

 

Pārtikas izcelsmes slimību statistika Latvijā un ārvalstīs

Visbiežāk izplatītie pārtikas higiēnas noteikumu pārkāpumi ir:

• nesakoptas un netīras telpas;

• pārāk siltas telpas zemu temperatūru prasošu ēdienu gatavošanai un uzglabāšanai;

• derīguma termiņu pārsniegušu pārtikas produktu pārdošana.

PIEMĒRS: Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekam ierodoties pārtikas aprites uzņēmumā un atrodot ledusskapī krējuma paku ar vakardienas datumu (to pārtikas aprites uzņēmums vairāk nedrīkst realizēt, tai jābūt izņemtai no aprites), par to var uzlikt sodu.

PIEMĒRS: 2018. gadā kāds pārtikas aprites uzņēmums saņēma sodu, kura lielums sasniedza 1600€. Sods par pārkāpumiem:

• daļa no augļiem vairs nebija derīgi ēšanai;

• dažas atkritumu tvertnes bija pārpildītas ar atkritumiem;

• lietošanā esošais putotājs gulēja uz grīdas;

• jēla putnu gaļa atkausēšanai atradās turpat, kur gatavoja sviestmaizes;

• daļa darbinieku nevalkāja darba apģērbu.

 Galvenie iemesli, kāpēc pārkāpj pārtikas higiēnas normas:

• Higiēnas prasību nezināšana;

• Nepietiekoša uzmanības pievēršana.

 PIEMĒRS: Kādā restorānā saslima darbinieki. Viņiem bija caureja un sāpes vēderā, arī slikta dūša un vemšana. No rīta viņi piezvanīja savam darba devējam un izstāstīja savu bēdu, ka esot saslimuši un labprāt ārstētos mājās, bet diemžēl darba devējs nesaprata viņu slimības nopietnību un pavēlēja ierasties darbā. Slimajiem pavāriem gatavojot klientiem ēdienu, darbinieku pārnēsātie mikrobi nokļuva ēdienā, kur tie pavairojās, jo ēdiens tika glabāts bīstamā zonā un tāpēc saslima arī klienti, kā rezultātā uzņēmumā ieradās Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti. Uzņēmumā tika atrasti vēl vairāki pārkāpumi, un pēc šī Pārtikas un veterinārā dienesta ierēdņu apmeklējuma šis restorāns tika slēgts uz laiku, kamēr pārkāpumi tika likvidēti. Kurš gan vēl uzdrošināsies apmeklēt šādu uzņēmumu – tā diemžēl ir antireklāma.

 

Pārtikas fiziskais, ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums

 

 

 

Veselības riska faktori ir parādīti 1.attēlā

  • Visbiežāk letālas sekas rada patogēno mikroorganismu izraisītās saslimšanas. Patogēnie mikroorganismi, citiem vārdiem sakot, ir toksiski mikroorganismi, kas sīkāk aprakstīti nākamajās nodaļās.
  • Nepareizi ēšanas paradumi nozīmē pārēšanos un nepareizās proporcijās barības vielu uzņemšanu. Nepareizas ēšanas paradumu sekas mēdz būt aptaukošanās un saslimšana ar dažādām sirds un asinsvadu slimībām.
  • Dabā sastopamas indīgas sēnes, ogas un augi. Mums tie ir jāpazīst, pašiem tie nav jāēd un arī citiem nav jāpiedāvā pārtikai.
  • Jāseko arī pārtikas preču iepakojumam, jo ne visas pārtikas piedevas, kuras ir pārtikas precēs, ir labvēlīgas mūsu veselībai, tāpēc jānovērš pārtikas produktos esošo veselībai kaitīgo piedevu lietošana.
  • Mūsu apkārtējā vide ir piesārņota ar ķimikālijām un izplūdes gāzēm. Tāpēc jāseko, kur un kā audzē dārzeņus un augļus. Cik daudz ķimikāliju tiek izmantots lauksaimniecībā?

 

1. Bioloģiskais (mikrobi un to toksīni) – atklājams tikai laboratorijā;

Vairums pārtikas saslimšanu izriet no bioloģiskā piesārņojuma. Dažreiz piesārņojuma iemesls ir nepareizi lietoti trauki vai krusteniskais piesārņojums. Vīrusus, piemēram, hepatītu, var nodot tālāk ar ēdienu. Arī parazīti, piemēram, trihinelozes izraisītāji, var atrasties ēdienā. Bioloģiskais piesārņojums ir arī melnie graudi, kas bojā rudzus un izraisa halucinācijas un krampjus. Tomēr pārsvarā ar ēdienu iegūtās slimības izraisa baktērijas.

Nākamajā sadaļā ir aprakstīti tie pārtikas veidi, kuri ir visticamākie slimības pārnēsātāji, veidi, kā pārtika var kļūt piesārņota un kādi pasākumi būtu jāveic, lai novērstu pārtikas produktu bioloģisko piesārņojumu. Bioloģiski sabojātai pārtikai ne vienmēr ir slikta garša. Ēdiens ar pilnīgi normālu garšu var būt bioloģiskas pārtikas saindēšanās avots.

 

2. Fiziskais (mehāniskie piemaisījumi) – vizuāli identificējams, kā arī atklājams ar metāla detektoriem;

Fiziskais piesārņojums ietver dažādus materiālus, kas var nejauši nokļūt pārtikā. Tas īpaši var notikt novācot ražu un miesnieka darbā. Līdzīgs fizisks piesārņojums var notikt arī virtuvē. Piemēri šādam piesārņojumam ir plastmasas atkritumu gabali, mati, saites, naglas, stikla vai koka gabali, un pat kukaiņi ēdienā. Šāds piesārņojums var izraisīt saslimšanu (ja nekas cits, tas izraisa sliktu dūšu, riebumu), bet, visticamāk, var gadīties dažādas traumas. Ja kāds nejauši norij gliemežvāka gabalu vai keramiska trauka atlūzu, tas varētu kaitēt gremošanas sistēmai vai pat izraisīt kaut ko nopietnāk. Stikla vai metāla gabala nokļūšanas mutē sekas var būt mutes savainojums vai zoba zaudējums.

 

3. Ķīmiskais (ķīmiskais piesārņojums un piegānījuma vielas) – atklājams organoleptiski, laboratoriski;

Ķīmiskais piesārņojums pārtikas produktu apstrādes gaitā var rasties ar minerālmēslu, pesticīdu, herbicīdu, antibiotiku un hormonu pielietojumu. Ķīmiskais piesārņojums var notikt arī virtuvē. Apzināta vai nejauša saskare ar citām vielām, piemēram, tīrīšanas līdzekļiem vai mērces pannas skrāpēšanas rezultātā vara emisija var kļūt par ķīmiskā piesārņojuma avotu. Ja šīs vielas ir ievērojamā daudzumā pārtikas produktos, tās var izraisīt ķīmisku saindēšanos. Simptomi var parādīties jau dažu minūšu laikā līdz dažām stundām. Pārbaudiet, vai visi glabāšanas trauki ir izgatavoti no tiem paredzētiem materiāliem (piemēram, pārtikas precēm paredzētās plastmasas, stikla vai nerūsējošā tērauda), vai visi tīrīšanas līdzekļi, kas var saturēt toksiskas vielas, tiek turēti pietiekamā attālumā un atsevišķi no pārtikas produktiem un lai ēdiens nekādā gadījumā nenonāktu saskarē ar pesticīdiem vai dezinficēšanas līdzekļiem.

 

Mikroorganismi un faktori, kas ietekmē to augšanu un vairošanos

 

Skābums

MIKROORGANISMU vairošanās pārtikā ir atkarīga no:

• mikroorganismu sākotnējā skaita pārtikā;
• pārtikas ķīmiskā sastāva;
• temperatūras;
• laika;
• mitruma;
• vides skābuma;
• gaisa un gaismas piekļuves.

Lai mikrobi ātri pavairotos, ir jābūt šādiem nosacījumiem:

Barības vielu esamība – ēdienā tās parasti ir pietiekoši, lai nodrošinātu mikrobu augšanai vajadzīgo enerģiju un barotni. Kad patogēni iekļūst apstrādātā ēdienā, kur lielākā daļa mikrofloras ir iznīcināta, konkurence ir neliela, un patogēni sāk strauji augt. Tādējādi gatava ēdiena piesārņošana ir bīstamāka.

 

Ar augstu riska faktoru ir:

1. ēdiens un pārtikas produkti ar augstu proteīna saturu

• gaļas produkti (t.sk. mērces un buljoni);

• (cepta) gaļa, īpaši putna gaļa;

• olas un olu produkti;

• zivis un vēžveidīgie;

• piens un piena produkti;

• vārīti rīsi;

• sēnes;

• rieksti.

2. visi pārtikas produkti, kas paredzēti patēriņam bez iepriekšējas karstās apstrādes, t.i., bez cepšanas;

3. visi pārtikas produkti, kuru termiskai apstrādei pirms lietošanas seko kapāšana, sasmalcināšana vai jebkura mehāniskā apstrāde;

4. visi pārtikas produkti, kurus nekarsē pietiekoši ilgi;

5. visi pārtikas produkti, kurus pēc termiskās apstrādes tur temperatūrā virs 8 °C vai zem 63 °C .

 

LAIKS

Laiks – mikrobu ģenerācijas laiks ir atkarīgs no patogēnās sugas un augšanas vides temperatūras.

IEVĒROJIET! Mikrobi vairojas labvēlīgos vides apstākļos ļoti ātri,
līdz 6 reizēm stundā, t.i., tie dalās uz pusēm ik pēc katrām10 līdz 20 minūtēm.

 

Mikroorganismu pavairošanās diagramma   

 

Mikroorganismu augšana                             

 

Kā redzams 2.attēlā un 1. tabulā, labvēlīgos apstākļos mikroorganismi vairojas ļoti strauji. Tāpēc paškontroles monitoringa formas vislabāk pildīt attiecībā pret laiku un temperatūru.

Vispārējais nosacījums ir ēdiena gatavošanas un uzglabāšanas laika istabas temperatūrā (bīstamā zona) samazināšana līdz minimumam. Ja siltu ēdienu glabā karstuma vitrīnā (iekārta ēdiena turēšanai siltumā un pārdošanai karstā veidā), tad ēdiena realizācijas laiks nedrīkst pārsniegt 2 stundas.

Ja vēlaties vienu siltā ēdiena partiju pārdot ilgāk kā 2 stundas, tad sagatavojiet lielāku ēdiena daudzumu, bet pēc gatavošanas tas ātri jāatdzesē un jāuzglabā ledusskapī.

Dzesēšanai jānotiek vismaz 1,5 – 2 stundu laikā. Pirms novietošanas karstuma vitrīnā ēdiens ātri jāuzsilda. Sildīšanas laikā ēdiena temperatūrai iekšpusē jāsasniedz vismaz 75 °C.

 

 

TEMPERATŪRA

Lielākai daļai pārtikas saslimšanas izraisošo patogēnu optimālā ķermeņa temperatūra ir apmēram 37 °C, tāpēc diapazons 8 … 63 °C ir t.s. bīstamā zona, kas ir piemērots temperatūras diapazons patogēnu pavairošanai pārtikā. 

 

 Temperatūras ietekme uz mikroorganismu attīstību

 

 

Ja ēdiens un pārtikas produkti ir bīstamajā zonā:

  • ja pārtiku apstrādā iepriekš un ja ēdienu gatavo istabas temperatūrā;
  • ja ēdienu dzesē, un ēdiens jāatdzesē vismaz 2 stundu laikā;
  • ja ēdiens ir jau uz galda un to ēd;
  • ja ēdienu uzsilda utt.

 

PRASĪBAS ledusskapjiem:

  • laba ventilācija;
  • temperatūra ledusskapī +2 °C – +6 °,

                               saldētavā < -18 °C;

  • jātur durvis aizvērtas;
  • ēdienam jābūt pārsegtam un noteikti jāatzīmē (kad un ko ievieto ledusskapī). Ēdienam jābūt segtam, lai novērstu žūšanu, piesārņošanu vai nepatīkamu smaku uzsūkšanu. Ieteicams sasaldēt pārtiku mazās porcijās;
  • izņemami plaukti, lai varētu vieglāk tīrīt.

IEVĒROJIET! Ledusskapī nedrīkst ievietot:

  • neatdzesētu ēdienu;
  • atvērtas konservu kārbas, burkas un pudeles, visi konservi jāievieto traukos ar noslēgtu vāku;
  • nesegtu pārtiku, t.i., vaļēju pārtiku;
  • pārāk daudz pārtikas, t.i., plauktus nedrīkst pārslogot;
  • blakus termiski apstrādātu un termiski neapstrādātu pārtiku.

Svaigi produkti vienmēr jātur atsevišķi no gatavā ēdiena vai pārtikas produktiem, kuriem pirms lietošanas nav nepieciešama apstrāde. Atsevišķām saldētavām vienmēr ir prioritāte, bet, ja ledusskapis ir kopā ar saldētavu, tad svaigie produkti jāliek apakšā, lai nepieļautu to pilēšanu uz gatavo produkciju.

Ledus veidošanās saldētavā norāda uz mainīgu temperatūru. Augsts gaisa mitrums un svārstīga temperatūra izraisa pelējuma veidošanos un bakteriālu piesārņojumu, kas rada gaļas produktu bojāšanos.

 

 

MITRUMS

Brīva ūdens klātbūtne, t.i., ūdens aktivitāte – sālītos, saldos un saldētos pārtikas produktos esošais ūdens ir nepieejams mikrobiem, tāpēc mikrobi šādos pārtikas produktos nevairojas vai aug lēni.

Mikrobu eksistencei un lai tie vairotos ir nepieciešams ūdens, mikroorganismu šūnās ūdens daudzums sastāda 75-85 %.

Ir nepieciešams:

  • pārtikas produktos esošais mitrums;
  • vides mitrums (ar vilkmi samazina vides mitrumu).

Ūdens patēriņa pieaugums:

Baktērijām (augšanai visvairāk nepieciešams mitrums)

Raugiem (nepieciešams vidējs mitrums)

Pelējuma sēnītei (vajag vismazāk mitruma, arī sausie produkti, piemēram, rieksti var sapelēt)

IEVĒROJIET! Pārtikas produktos esošais ūdens ir daļēji saistīts ar pārtikas sastāvdaļām

(olbaltums, ciete, sāls, cukurs).

Piemēram, sviestā ir vidēji 20 % brīva ūdens un sviests bojājas relatīvi ātri. Savukārt miltos ir vidēji 14-15 % ūdens, bet šeit daļa ūdens ir saistītā veidā un milti nebojājas.

IEVĒROJIET! To ūdeni, kas ir saistīts, mikroorganismi nevar izmantot, jo tiem ir sasniedzams tikai brīvais ūdens. Tāpēc daļu pārtikas produktu žāvē, lai samazinātu mikroorganismiem pieejamo ūdens daudzumu.

 

Skābums

Vides skābums, vai pH –  baktērijām ir piemērotāka neitrāla (pH 7,0) un tai tuva vide, pelējuma sēnītes dod priekšroku skābākai videi. Ja pH ir zem 4,5, tad baktērijas vairāk nevairojas. Pārtikas skābums ir parādīts 3.attēlā.

IEVĒROJIET! Labvēlīga vide baktēriju attīstībai ir

  • neitrāla vide;
  • viegli skāba vide.

 

Pārtikas skābums vai pH

 

Stipri skābu vidi iztur:

• pelējuma sēnītes;

• raugi;

• pienskābās baktērijas;

• etiķskābes baktērijas.

Par laimi stipri skābā vidē neattīstās bojājumu baktērijas un īpaši bīstams mikrobs – botulisma izraisītājs.

IEVĒROJIET! Ātri bojājošies pārtikas produkti Neitrālā vai tuvu neitrālai videi ar pH 7,0 – 6,5

• piens

• putnu gaļa

• svaigi kauta gaļa

• austeres

IEVĒROJIET! Bojājošies pārtikas produkti Viegli skāba vide pH 6,5 – 5,3

• zivis

• cūkgaļa un liellopu gaļa

• vārīta desa

• daudzi dārzeņi

 

Skāba vide pH 5,3 – 3,7

• jogurts, kefīrs, rūgušpiens

• tomāti

• majonēze

• daudzi augļi

Stipri skāba vide pH < 3,7

• āboli, plūmes

• citroni

• skābēti kāposti

IEVĒROJIET! Pārtikas produktu skābināšana bremzē vairāku veselību bojājošo baktēriju attīstību.

 

 

Gaisa skābekļa ietekme

Mikrobus atbilstoši gaisa skābekļa iedarbībai dala trīs grupās.

1. Mikrobi, kuru eksistēšanai vajadzīgs skābeklis:

aerobi

  • pelējuma sēnītes – attīstās uz pārtikas produktu virsmas;
  • daļa no baktērijām (tuberkulozes izraisītāji)

2. Mikrobi, kuru eksistēšanai skābeklis nav vajadzīgs:

anaerobi

  • Clostridium botulinum,
  • Clostridium perfringens,
  • Bifidobacterium.

IEVĒROJIET! Anaerobās baktērijas labi attīstās pārtikas produktu iekšienē, labvēlīgi nosacījumi attīstībai ir arī vakuumā iepakoti pārtikas produkti.

 

3. Mikrobi, kuri dod priekšroku augšanai aerobos apstākļos, bet lieliski attīstītās arī bez skābekļa piekļuves:

fakultatīvi anaerobie

  • Salmonella enteritidis,
  • Shigella,
  • Escherichia coli,
  • Staphylococcus aureus.

IEVĒROJIET! Gaisa piekļuves novēršana samazina pārtikas produktu piesārņošanu, bet negarantē drošību. Atverot konservus būtu jāzina, ka konservu kārbās var attīstīties veselību bojājoši mikroorganismi. Tādiem konserviem nemaz nav jābūt ar uzpūtušos vāku, un tos atverot nemaz nav sajūtama nepatīkama smaka.

 

 

MIKROORGANISMU AVOTI

  • Cilvēki;
  • Pārtika, īpaši svaigi pārtikas produkti;
  • Pārtikas atkritumi;
  • Dzīvnieki, īpaši grauzēji;
  • Putni;
  • Kukaiņi;
  • Putekļi

Mikrobu pavairošanos traucējoši nosacījumi:

  • Ēdiens ar augstu riska faktoru turams istabas temperatūrā pēc iespējas īsāku laiku;
  • Gatavu ēdienu servēt nekavējoties vai ātri atdzesēt (ne ilgāk par 1,5 – 2 stundām) temperatūrā zem 8 °C(vajadzības gadījumā uzglabāt pie 65 °C);
  • Uzraudzīt sauso produktu glabāšanas apstākļus (mitrums, temperatūra);
  • Izvēlēties pareizo konservēšanas veidu pārtikas produktu glabāšanas laika pagarināšanai;

Izvēlēties piemērotu iepakojumu pārtikas produktu glabāšanai.

Lai turpinātu lasīt, nepieciešams iegādāties apmācību

Lasīt tālāk...

Vai vēlaties pasūtīt kursu?

Reģistrējiet lietotāju

Reģistrēties

Video par apmācību:

 

Apmācības 1. daļu (bezmaksas) skaties ŠEIT

Mēs lietojam sīkfailus pakalpojuma nodrošināšanai, mārketinga nolūkiem un pakalpojuma uzlabošanai. Piekrītu Lietošna noteikumi